Autora Arhīvs

Pareizo jautājumu māksla

jūnijs 19, 2009

Līdzšim uzskatīju, ka veiksmīgam problēmrisinājumam vajag pareizo atbildi. Bet atbildes nav pareizas vai nepareizas. Ir konkrēts jautājums un uz šo jautājumu ir atbilde. Tātad, ir netikdaudz svarīga pati atbilde, cik spēja uzdot pareizo jautājumu.

Iedomājies, man ir jānokļūst lidostā, bet tā vietā, lai pajautātu, cik pulkstens, es tev pavaicāju, cikos sāksies hokeja mačš. Tu atbildi – pusčetri. Un es nokavēju savu reisu.

Arī ar lielām lietām ir tāpat. Ja kaut kas nepatīk, varbūt nav jāvaicā, vai tā ir pareizā lieta, bet gan jāpavaicā, ko tu tajā lietā vēlētos mainīt, citādi pastāv varbūtība, ka tu palaidīsi garām  lielisku iespēju. (more…)

Advertisements

Jūzeru reitings viduslaikos

jūnijs 12, 2009

Grāmatu viduslaikos tā īsti nebija (nu labi, bija dažas – dārgas, nepieejamas un reti kurš mācēja lasīt (par to varēja atrauties arī sārtu)). Bet informācijas apmaiņa tik un tā pastāvēja. Mutvārdos. Stāstīt varēja jebkurš – pasakas, piedzīvojumus, notikumu pārstāstu, pamācības un gudrības – bet kā tu vari zināt, kurā klausīties un kuru ņemt vērā?

Un tad pēc kādas sarunas man pieleca. Arī viduslaikos viņiem bija sava reitinga sistēma. Tie, kuru stāsti un gudrības tika atzītas par patiesām un vērā ņemamām, tika pasludināti par svētajiem. Un turpmāk tu zini, ka, ja kaut ko ir teicis kāds svētais, tad šim izteikumam ir pamats un tam ir jāklausa.

Kraukšķīgā mīlestība bļodiņā.

Oktobris 30, 2008

Vai tu meklē barību vai mīlestību?
Zaļas acis pētoši noraugās caur loga rūti. Vai tad tas nav viens un tas pats?
Kad izpelnos mīlestību, tā vienmēr ir zaļā pakā un nenoliedzami vilinoši smaržojoša…

Kaut kas tajā visā laikam ir.

Oktobris 28, 2008

If I can not touch it, it does not exists.

Mākslīgais intelekts un cilvēki mēģenēs

jūlijs 22, 2008

Man tikko garām pagāja sieviete. Izskatīga, kopta, gaumīgi ģērbta, krāsotiem matiem un mākslīgo iedegumu. Pirmajā brīdī šķietami perfekta, bet kaut kas tajā visā tomēr pietrūkst. Tumšs uzvalks, svaigi lakoti nagi, garas melnas skropstas, kas izceļ tumši pelēkās acis, viss tik saskaņots, pārdomāts un … neīsts. Perfekta mākslīga sieviete bez šarma. Bet sieviete bez šarma ir kā mašīna bez riteņiem.

Un skumjākais, ka viņa tāda nav vienīgā. Klasisks klišejisks skaistums, ko sludina sejas tv ekrānos un uz žurnālu vākiem. “Dabiskais” skaistums, kuru reklamējot tiek izmantotas mākslīgās skropstas, make-up mākslinieku komandas vairāku stundu darbs pus minūtes reklāmas rullītim un photoshop speciālistu maģiskais pieskāriens. Jo vairāk līdzekļu tavā rīcībā, jo lielākas tev ir iespējas kļūt pareizi dabiski skaistai. Rezultāts: perfekta āriene bez individualitātes (neaizmirsīsim cīņu ar grumbām (un galu galā varbūt ar jebkādiem sejas vaibstiem?)). Hmm, vai mēģeņu cilvēki tiešām ir tik tāla nākotne?

Stimuls

jūlijs 19, 2008

Sēdi. Nekas nenotiek. Neko negribās. Neko nevajag. Un tad pēkšņi emocionāli atraujies pa seju. Pamatīgi, pavisam negaidot, tā, ka rokas sāk trīcēt. Un pēkšņi smadzenes sāk griezties. Sajūta tāda, ka kāds būtu iebelzis pa ķobi un salicis visus zobratus vietā, un nu tagad tas viss griežas. Ir pazudusi apātiskā miegainība. Vajag kaut ko darīt. Ļoto vajag kaut ko darīt. Nez, vai apzināti var panākt šādu efektu?

Filozofija

jūlijs 9, 2008

Kad ir tas brīdis kad ir jau par vēlu? Tad kad aizelsies stāvi autobusa pieturā un vēro aizejošā busa pakaļgalu? Kad plaukstā turi tauriņu, kuram tikko uzgāzi savu rīta kafiju, un ceri, ka viņš aizlidos? Vai piecas minūtes pāri pusnaktij ar nepadarīta darba sajūtu ir pazaudēta vakardiena un jau neizdevusies rītdiena? Kopējam krāsainas lapas. Puse lapas krāsaina? Maksā tikai par pusi! Kura ir tā vieta, kur beidza šī puse un sākas otra puse? Vai pelēks arī ir krāsains? Vai par krāsainiem sapņiem ir jāmaksā? Cik daudzi zina atbildes un neko nesaka?

Par kaķiem

jūlijs 5, 2008

– Ātri gan viņi aug!
– Nu ja. Gada laikā viņiem jākļūst par pieaugušiem kaķiem.
– Kāpēc?
– Lai taisītu jaunus kaķus…
– Tev viss tikai ap taisīšanu grozās. Kaķiem ir arī dvēsele!

Iedvesmošanās

jūnijs 24, 2008

Gaisa mitrums 100%. Gar logu lido zivis. Vajag kaut ko uzmundrinošu, pacilājošu, iedvesmojošu. Ar ūdeni vēnās nepietiek. Pasaku pieaugušajiem. Pietiekami intensīvu, pietiekami gudru, pietiekami intriģējošu, aizraujošu, bet bez asumiem, sāpēm, bez paliekošām rētām un nervu sabrukuma. Maģiska roku kustība. Uz tevi raugoša piemiegta sarkana acs pārtop zaļā. Spiežot slēdžus no labās uz kreiso, tiek izslēgta apziņa un sevis sajūta. Notiek straujš iztēles kritiens nezināmajā. Aizraujas elpa. Iespējams izpletnis neatvērsies. Un pirms kritiena nebija laika apziņas malā iesiet glābšanas striķi. Atpakaļceļa nav (ja nu vien pietiekami spēcīgs vējš lietussargā). Bet principā atpakaļceļu nemaz nevajag. Jēga ir tikai tam, kas uz priekšu; cauri, taisni uz priekšu. Un tad tā Ešeriski, nokļūstot apakšā, atkal viss pēkšņi sākas no augšas. Tikai gar logu lidojošās zivis ir citā krāsā.

Pūkaini rozā ziloņi un piparkūkas

jūnijs 18, 2008

Vai tev ir tā bijis, ka gribās kaut ko lielu un skaistu, bet nezini, ko? Kad gribās kaut ko iedvesmojošu, pacilājošu, uzmundrinošu, gribās izdarīt kaut ko nozīmīgu, un tai pat laikā gribās vienkārši paslēpties liela pūkaina rozā ziloņa kažokā (nē, šoreiz runa nav par tabletēm, bet par īstu pūkainu ziloni), neredzēt un nesatikt nevienu un dzert siltu pienu ar piparkūkām.

Tas droši vien nav pareizi slēpties. Bet ja liekās, ka pasaule uz brīdi ir kļuvusi pārāk plaša un neaptverama, ka tajā tik ļoti vienkārši var pazaudēties. Nu varbūt piena vietā vajadzētu iemalkot tasi espresso un piparkūkas vietā uzkost sarkano chilli… Un tad ar vienu rokas vēzienu pagriezt pasauli pa 180 grādiem, kļūt svrīgam, nopietnam, nozīmīgam.

[Bet zilonī tomēr ir tik labi]