Archive for novembris, 2007

karote

novembris 28, 2007

vispusīgākajā pusē (tas ir tā, ka pusīgāka puse vairs būt nevar) nošķindējās pulkstenis. naktstauriņš nekaunīgi nozviedzās par situācijas komiskumu un iekrita manā tējā (nekaunīgi). es paliku viena ar krēslu (principā jau var sacīt, ka mēs palikām trijatā, jo tas, ka ir krēsla, norāda savukārt uz to, ka ir arī nedaudz gaismas). tacu tobrīd visvairāk man gribējās, lai mūsu kompānijā būtu arī tējkarote, jo tēja ar spalvainu gaļu, kaut arī niecīgu, nav īpaši baudāma.

Advertisements

Harijs Poters

novembris 22, 2007

Starpcitu, Harijs Poters brauc ar 3. autobusu. Es viņu šodien redzēju. Viņš sēdēja pie loga parka pusē, domīgi paskatījās laukā un ielocīja somā avīzi. Viņš izskatījās noraizējies (bet tāds viņš laikam izskatās vienmēr), vai aizdomājies par ko savādu. Jeb varbūt pie visa vainīga avīze? Ilgi man nesanāca viņu vērot. Luksoforā iedegās zaļā gaisma un autobuss nevilcinādamies pagrieza man aizmuguri. Es paliku stāvam parka malā ar atklāsmes prieku manī – Harijs Poters brauc ar 3. autobusu! Un jautājumu – nez, uz kurieni?

taustāma vientulība ar pīkstuli

novembris 14, 2007

vientuļš telefons stūrī klusi zvana.

es gandrīz fiziski varu sajust viņa vientulību. tā negribīgi bet nenovēršami stiepjas uz otru vada (bezvada?) galu. telefona agoniskās trīsas pārņem apkārtējo telpu, bet tās izrādās pārāk vājas, lai taptu sadzirdētas. nav atbildes…

Me Laiks Rigas Laiks

novembris 14, 2007

Brīnišķīga āriene un satriecošas iekšas!

Šāda ir žurnāla “Rīgas Laiks” jaunā TV reklāma.

mmmm…….

salauztā sirds

novembris 9, 2007

viņa salauza manu sirdi (smalkos gabaliņos) un atteicās salikt to atpakaļ.

Pieticība (vai tiesa?)

novembris 8, 2007

– Папа, а что такое настоящая скромность?
– Настоящая скромность – это хотеть много, просить мало, получать хрен, и радоваться!
– А чего радоваться?
– Что твоего не взяли.

uz ielas

novembris 5, 2007

uz ielas apstājušies trīs cilvēki. sarunājas.
es eju garām.
viņu izskats man šķiet saistoši pievilcīgs.

pēc tumšajām matu cirtām un lielajām brūnajām acīm varētu spriest, ka spāņi. ejot viņiem garām, pieķeru sevi dziļi plaušās ievelkam gaisu, mēģinot sajust viņu sarunas smaržu.

uz īsi nenozīmīgu brīdi visas manas maņas sajūt viņu cilvēcisko pievilcību (krāsa, forma, smarža, skaņa). un tad viss ir aizmirst. katra nākamā soļa attālumā ir jauns piedzīvojums.

marsieši

novembris 5, 2007

cilvēki aplami uzskata, ka marsieši ir ieinteresēti humanoīdu pētīšanā. tās ir muļķības, viņi vēlas izpētīt mūsu traukus! trauki ir superintelektuālas būtnes, kas spēj izsaukt cilvēkus, kad viņiem gribās uzmanību, un panākt, lai viņos kaut ko ieliek, ielej; panākt, lai viņus nomazgā, kad viņi to vēlas; vai arī izraisa “nejaušas” neveiklas kustības homo sapiens aktivitātēs, kad ir radušās sajūtas, ka ir pienācis laiks beigt savu virsZemes eksistenci.

un drošākais veids, kā piekļūt šīm superinelektuālajām būtnēm un izpētīt viņu eksistences pamatprincipus un ieradumus, ir izmantojot mūs, cilvēkus, kā pastāvīgā saskarsmē iegūtas vērtīgas pirmatnējās informācijas nesējus.

Viss ir daudz garšīgāk!

novembris 2, 2007

“Ejam pie Toma dzert tēju! Pie Toma viss ir daudz labāk…”

lolrotfl 😀