uz ielas apstājušies trīs cilvēki. sarunājas.
es eju garām.
viņu izskats man šķiet saistoši pievilcīgs.
pēc tumšajām matu cirtām un lielajām brūnajām acīm varētu spriest, ka spāņi. ejot viņiem garām, pieķeru sevi dziļi plaušās ievelkam gaisu, mēģinot sajust viņu sarunas smaržu.
uz īsi nenozīmīgu brīdi visas manas maņas sajūt viņu cilvēcisko pievilcību (krāsa, forma, smarža, skaņa). un tad viss ir aizmirst. katra nākamā soļa attālumā ir jauns piedzīvojums.
Birkas: cilvēki, iela, piedzīvojums
Novembris 6, 2007 plkst. 7:48 pēcpusdienā |
saskanīgas šībrīža sajūtas – ir brīži, kad vajag. tūlīt un tagad. atveru logu un iela ielaužas istabas mierā. tik svaiga kā tikko iegādāta grāmata. patīkami gan degunam, gan acīm. tomēr tas neaizvieto cilvēku tuvo neklātbūtni.